Kiberdrošība nav tikai IT jautājums: kas jāzina uzņēmumu vadītājiem 2026. gadā

“Uzņēmuma vadītājam ir svarīgi rast atbildes uz trim jautājumiem: kuras sistēmas un dati ir kritiski uzņēmuma darbībai, kā tiks konstatēts drošības incidents un cik ātri uzņēmums spēs atjaunot savu darbību? Ja uz šiem jautājumiem nav skaidru atbilžu, tā ir pazīme, ka uzņēmumam vēl jāstiprina sava gatavība kiberdraudiem,” uzsver Tet IT drošības risinājumu un pakalpojumu vadītāja Aiga Bokanova.

Kiberdrošība ir cieši saistīta ar uzņēmuma spēju nodrošināt nepārtrauktu darbību, aizsargāt klientu un partneru datus un saglabāt uzticēšanos. Ja uzņēmuma informācijas sistēmas kļūst nepieejamas, darbinieki zaudē piekļuvi būtiskiem datiem vai tiek kompromitēti klientu konti, sekas var skart ne tikai IT infrastruktūru, bet arī pārdošanu, finanšu plūsmu un klientu apkalpošanu.

Latvijas 2026. gada kiberdrošības dati apliecina, ka šie riski ir aktuāli. Tie arī parāda, kāpēc ar atsevišķu drošības risinājumu iegādi nepietiek. Uzņēmumam ir jāizprot savi riski, jāspēj laikus pamanīt apdraudējumus un jābūt gatavam rīkoties, ja drošības incidents tomēr notiek.

Ko rāda 2026. gada dati?

CERT.LV dati liecina, ka kiberdraudi Latvijā saglabājas augstā līmenī. 2026. gada pirmajā pusgadā manuāli apstrādāti 1519 kiberincidenti.

Šis skaitlis neatspoguļo visus Latvijas kibertelpā notikušos uzbrukumus un neļauj noteikt, cik no tiem skāruši tieši uzņēmumus. Tomēr tas uzsver, cik svarīgi uzņēmumiem ir laikus pamanīt apdraudējumus un būt gataviem rīkoties, lai mazinātu iespējamos zaudējumus.

Viens no izplatītākajiem veidiem, kā kiberuzbrucēji iegūst piekļuvi uzņēmumu sistēmām, ir informācijas sistēmu ievainojamību izmantošana un pikšķerēšana. Organizācijām būtisku ietekmi rada arī izspiedējprogrammatūras uzbrukumi un datu noplūdes.

Tas apliecina, ka uzņēmumu var apdraudēt gan tehniskas ievainojamības, gan nepietiekami aizsargāti lietotāju konti, gan krāpnieciski mēģinājumi piekļūt uzņēmuma sistēmām. Tādēļ aizsardzībai jāaptver ne tikai tehnoloģijas, bet arī cilvēki un uzņēmuma procesi.

Arī Tet novērojumi pierāda, ka būtisks ir ne tikai uzbrukumu skaits, bet arī to mērogs. Salīdzinot 2026. gada pirmo pusgadu ar to pašu periodu 2025. gadā, Tet novēroto DDoS uzbrukumu skaits pieauga par 6%, bet to uzbrukumu skaits, kuru jauda pārsniedza 50 Gbps, palielinājās vairāk nekā 13 reizes. DDoS uzbrukumi var traucēt uzņēmuma tīmekļvietnes un tiešsaistes pakalpojumu darbību, ierobežojot to pieejamību klientiem.

Tāpēc uzņēmumiem ir svarīgi izvērtēt ne tikai aizsardzību pret šādiem uzbrukumiem, bet arī spēju nodrošināt digitālo pakalpojumu nepārtrauktu darbību.

Līdzās digitālo pakalpojumu pieejamībai svarīga ir arī ikdienā izmantoto saziņas kanālu drošība. E-pasts joprojām ir viens no populārākajiem kanāliem, kur uzņēmumi saskaras ar krāpniecību un citiem apdraudējumiem. Tet 2026. gada pirmajā pusgadā apstrādāja vairāk nekā 80 miljonus e-pasta ziņojumu, no kuriem gandrīz 60% bija surogātpasts. Savukārt 24,5% ziņojumu bija no avotiem, kas iekļauti starptautiskajos bloķēšanas sarakstos. Tajā pašā periodā Tet drošības risinājumi bloķēja vairāk nekā 103 000 mēģinājumu piekļūt krāpnieciskām vietnēm.

Šie dati uzsver, ka uzņēmuma kiberdrošībai jāaptver ne tikai datortīkls, bet arī e-pasta aizsardzība, lietotāju kontu drošība un darbinieku ikdienā izmantotie digitālie rīki.

Cik Latvijas uzņēmumu iegulda kiberdrošībā?

Saskaņā ar jaunākajiem pieejamajiem Eurostat datiem par IKT drošību uzņēmumos 88,88% Latvijas uzņēmumu, kuros ir vismaz desmit nodarbināto, izmantoja vismaz vienu IKT drošības pasākumu un bija dokumentējuši IT drošības pasākumus un to ieviešanas kārtību. Savukārt 47,47% uzņēmumu informēja darbiniekus par viņu pienākumiem IKT drošības jomā. Tikai 23,43% uzņēmumu drošības dokumentus bija izstrādājuši vai pārskatījuši pēdējo 12 mēnešu laikā.

Uzņēmumā var būt ieviesta pretvīrusu aizsardzība un daudzfaktoru autentifikācija, kā arī regulāri veidotas rezerves kopijas, taču ar šiem pasākumiem vien nepietiek. Lai nodrošinātu augstu IT drošības līmeni, ir svarīgi arī regulāri pārskatīt piekļuves tiesības, novērst programmatūras ievainojamības un pārbaudīt, vai pēc drošības incidenta iespējams veiksmīgi atjaunot sistēmu darbību.

“Būtiskākais nav tas, vai uzņēmums ir iegādājies drošības risinājumu. Svarīgi ir saprast, vai uzņēmums regulāri novērtē riskus, vai darbinieki zina, kā rīkoties, saskaroties ar iespējamu kiberapdraudējumu un vai vadība ir gatava pieņemt lēmumus incidenta laikā. Tieši šie faktori palīdz pārvērst tehniskos risinājumus reālā uzņēmuma aizsardzībā”.

Kiberdrošība ir vadības atbildība

Kiberdrošība nav vienreizējs projekts, ko var pabeigt, uzstādot programmatūru vai ieviešot vienu aizsardzības risinājumu. Uzņēmuma sistēmas un procesi mainās, tiek piesaistīti jauni pakalpojumu sniedzēji, un līdz ar to mainās arī riski. Tāpēc drošības pasākumi regulāri jāpārskata, lai pārliecinātos, ka tie joprojām nodrošina nepieciešamo aizsardzību.

Lai kiberdrošība būtu efektīva, ar IT nodaļas darbu vien nepietiek. Tā ir uzņēmuma pārvaldības un darbības nepārtrauktības daļa, kur nepieciešama vadības iesaiste, darbinieku izpratne, atbilstošas tehnoloģijas un skaidra rīcība incidenta gadījumā.

Pilnīgu aizsardzību garantēt nav iespējams, taču savlaicīga risku izvērtēšana un sagatavošanās var samazināt incidenta ietekmi, paātrināt darbības atjaunošanu un palīdzēt saglabāt klientu uzticību. Uzņēmuma noturību nosaka ne tikai ieviestie aizsardzības risinājumi, bet arī spēja izprast riskus un rīkoties, kad drošības incidents kļūst par reālu biznesa problēmu.

Pieci kiberdrošības apdraudējumi, kas jāņem vērā ikvienam uzņēmuma vadītājam

Uzņēmuma vadītājam nav nepieciešams pārzināt visu uzbrukumu tehniskās nianses, taču ir svarīgi izprast biežākos apdraudējumus un to iespējamās sekas.

Pikšķerēšana un sociālā inženierija. Ar krāpnieciskiem e-pastiem, īsziņām vai citiem ziņojumiem uzbrucēji cenšas panākt, lai darbinieks atklāj piekļuves datus, atver krāpniecisku saiti vai veic neatbilstošu maksājumu. Sekas var būt e-pasta konta pārņemšana, nesankcionēta piekļuve datiem vai finanšu zaudējumi.

Neatjauninātas sistēmas un programmatūras ievainojamības. Publiski pieejama tīmekļvietne, klientu portāls, serveris vai programmatūras komponents var kļūt par ieejas punktu uzbrukumam, ja zināma ievainojamība netiek laikus novērsta. Tāpēc svarīgi regulāri uzstādīt atjauninājumus un pārbaudīt sistēmu drošību.

Izspiedējprogrammatūra un datu noplūde. Šādi incidenti var ierobežot piekļuvi datiem, pārtraukt uzņēmuma darbību un radīt papildu izmaksas sistēmu atjaunošanai. Ja tiek nopludināta konfidenciāla informācija, var tikt apdraudētas arī klientu un partneru intereses. Rezerves kopijas ir būtiskas, taču tikpat svarīgi ir pārbaudīt, vai no tām iespējams atjaunot datus un sistēmas.

Lietotāju kontu un piekļuves datu kompromitēšana. Ja uzbrucējs iegūst darbinieka vai administratora konta piekļuves datus, viņš var mēģināt piekļūt e-pastam, mākoņpakalpojumiem, finanšu informācijai un citām sistēmām. Risku mazina daudzfaktoru autentifikācija, individuāli lietotāju konti un piekļuves tiesību ierobežošana atbilstoši darba pienākumiem.

DDoS uzbrukumi. Pārslogojot uzņēmuma digitālos pakalpojumus, uzbrucēji var padarīt tos nepieejamus klientiem un darbiniekiem. Uzņēmumiem, kas paļaujas uz tiešsaistes pārdošanu, rezervācijām vai klientu pašapkalpošanās risinājumiem, pakalpojumu nepieejamība var radīt ieņēmumu zaudējumus un apgrūtināt ikdienas darbu.

Šie apdraudējumi bieži ir savstarpēji saistīti. Piemēram, uzbrucējs var iegūt darbinieka konta piekļuves datus ar pikšķerēšanas palīdzību un pēc tam mēģināt piekļūt citām uzņēmuma sistēmām. Tāpēc efektīvai kiberdrošībai jāaptver gan darbinieki un viņu izmantotās ierīces, gan uzņēmuma IT infrastruktūra un piekļuves tiesību kontrole.

Ar ko sākt, ieviešot kiberdrošības risinājumus?

Kiberdrošības stiprināšana jāsāk nevis ar konkrēta produkta izvēli, bet gan ar uzņēmuma vajadzību un iespējamo risku izvērtēšanu. Vispirms vadībai jānosaka, kuras sistēmas un dati ir kritiski, kādas būtu to nepieejamības sekas un cik ātri uzņēmumam jāspēj atjaunot darbību.

1. Apzināt kritiskos datus un procesus. Jānosaka, kur glabājas klientu un finanšu dati, kādas sistēmas nepieciešamas pārdošanai, projektu vadībai, grāmatvedībai un klientu apkalpošanai. Svarīgi arī noteikt, cik ilgu darbības pārtraukumu uzņēmums var atļauties un kuri procesi jāatjauno vispirms.

2. Izvērtēt esošo drošības līmeni. Jāapzina izmantotās ierīces, sistēmas, mākoņpakalpojumi un lietotāju piekļuves tiesības. Jāpārbauda, vai programmatūra tiek atjaunināta un vai uzņēmums zina, kurš atbild par katras būtiskās sistēmas drošību. Ja IT pakalpojumus nodrošina ārpakalpojumu sniedzējs, atbildība un reaģēšanas kārtība jānosaka skaidri.

3. Nodrošināt pamata aizsardzību. Daudzfaktoru autentifikācija, ierobežotas piekļuves tiesības, regulāri programmatūras atjauninājumi un droši glabātas rezerves kopijas mazina vairākus būtiskus riskus. Tie jāpapildina ar e-pasta, gala ierīču un tīkla aizsardzību atbilstoši uzņēmuma vajadzībām.

4. Nodrošināt uzraudzību un reaģēšanu. Uzņēmumam jāspēj pamanīt aizdomīgas darbības, savlaicīgi tās izvērtēt un ierobežot incidenta izplatību. Atkarībā no uzņēmuma lieluma un riska profila var būt nepieciešama centralizēta drošības uzraudzība, specializēti aizsardzības risinājumi vai ārējo speciālistu atbalsts.

5. Pārbaudīt spēju atjaunot darbību. Rezerves kopiju esamība pati par sevi negarantē veiksmīgu atjaunošanu. Tāpēc regulāri jāpārbauda, vai datus un sistēmas iespējams atjaunot, kā arī jānosaka atbildīgie par lēmumiem, saziņu un kritisko procesu uzturēšanu incidenta laikā.

6. Iesaistīt darbiniekus un izvērtēt piegādātāju riskus. Darbiniekiem jāzina, kā atpazīt aizdomīgus ziņojumus, pārbaudīt neparastus maksājumu pieprasījumus un ziņot par iespējamu incidentu. Vienlaikus jāizvērtē ārējo pakalpojumu sniedzēju drošības prakse, piekļuves tiesības un atbildība par incidentu novēršanu.

Šīs prioritātes atbilst CERT.LV 2026. gada otrā ceturkšņa ieteikumiem, kuros uzsvērta ievainojamību pārvaldība, nepārtraukta drošības uzraudzība, daudzfaktoru autentifikācija, rezerves kopiju pārvaldība, piegādes ķēdes drošība, darbinieku apmācība un incidentu reaģēšanas plānu pārbaude.

Jāņem vērā nozaru specifika

Nav viena kiberdrošības risinājuma, kas būtu vienlīdz piemērots visiem uzņēmumiem. Izvēloties risinājumu, jāņem vērā uzņēmuma lielums un darbības nozare, izmantotās IT sistēmas, apstrādāto datu veids, normatīvo aktu prasības un iespējamās kiberincidenta sekas.

Piemēram, būvniecības uzņēmumam būtiska var būt projektu dokumentācijas pieejamība, darbu koordinēšanas sistēmas un ārējo partneru piekļuves pārvaldība. Savukārt pārdošanas uzņēmumam svarīga ir klientu datu aizsardzība un nepārtraukta pasūtījumu apstrādes sistēmu darbība.

Arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem nav obligāti jāievieš visi iespējamie risinājumi vienlaikus. Taču ir svarīgi noteikt prioritātes, novērst būtiskākos riskus un nodrošināt kritisko procesu atjaunošanu. Ja uzņēmumam nav savas kiberdrošības komandas, lietderīgi apsvērt ārējo speciālistu atbalstu risku izvērtēšanā, drošības testēšanā un uzraudzībā.

Kiberdrošība ir joma, kurā nav universālu risinājumu visiem uzņēmumiem. Katras organizācijas vajadzības un riski atšķiras, tāpēc svarīgi atrast piemērotāko pieeju.

Arī Tet kā kritiskās infrastruktūras uzturētājs ikdienā rūpējas par savu sistēmu un pakalpojumu drošību, pilnveidojot aizsardzības pasākumus un gatavību dažādiem apdraudējumiem. Šajā procesā gūtā pieredze un mūsu ekspertu zināšanas palīdz arī citiem uzņēmumiem izvērtēt savus riskus un izvēlēties to vajadzībām atbilstošākos kiberdrošības risinājumus.

Ja uzņēmumam nepieciešams atbalsts kiberdrošības stiprināšanā, Tet pieredzējušie eksperti var palīdzēt gan ar risku izvērtēšanu, gan piemērotu aizsardzības risinājumu ieviešanu un drošības uzraudzību.

Aiga Bokanova, Tet IT drošības risinājumu un pakalpojumu vadītāja