Sociālajā iniciatīvā "Digitālās drošības ceļvedis" aizpildīto testu rezultāti [1] liecina, ka sabiedrībai lielāka vērība jāpievērš daudzfaktoru autentifikācijai un jāsāk tā ieviest ikdienā, jo tikai 36% iedzīvotāju to uzskata par drošāko autentifikācijas veidu. Tāpat vēl daudz jāapgūst paroļu drošā lietošanā, jo mazāk nekā trešdaļa (26%) paroles maina reizi trīs mēnešos vai biežāk, savukārt uzņēmējdarbības vidē iezīmējas problēmas ar digitālās drošības darbinieka algošanu – 64% gadījumu tāda cilvēka uzņēmumā nav, un tikai 37% uzņēmumos ir ieviests kiberdrošības krīzes vai IT krīzes plāns, lai ikviens darbinieks zinātu kā rīkoties dažādās situācijās. "Digitālās drošības ceļvedi" īstenoja tehnoloģiju uzņēmums Tet, aicinot iedzīvotājus un uzņēmējus veidot un stiprināt savu digitālās aizsardzības mūri.

Kiberkrāpnieki katru gadu nelegāli iegūst milzīgas naudas summas [2] arvien viltīgākās shēmās, un sabiedrībā dominē maldīgs uzskats, ka par digitālo drošību ir atbildīgs kāds cits, nevis viņi paši [3], tāpēc zināšanas par digitālās drošības jautājumiem ir vienas no nepieciešamākajām – gan aktualitātes, gan salīdzinoši zemās informētības dēļ. Piemēram, privātpersonu lokā vislabākās zināšanas ir par WiFi uzstādīšanu – 66% WiFi ierīču lietotāji nomaina tās paroli uzreiz pēc uzstādīšanas, kā arī rīcību aizdomīga e-pasta saņemšanas situācijā – 43% cilvēki noskenē datoru ar anti-vīrusa programmu. Vairums (58%) iedzīvotāju tik ļoti svarīgās paroles maina tikai tad, ja to pieprasa programmatūra vai pakalpojuma sniedzējs. Arī paroļu veidošanas paradumos ir trūkumi – katrs piektais visur izmanto vienu paroli.

Pēc testa rezultātiem, ko veica biznesa vidē nodarbinātie, var secināt, ka lielai daļai uzņēmumu vēl ir daudz darāmā, lai uzlabotu digitālās drošības līmeni. Mazāk nekā pusei uzņēmumu (44%) pēdējo divu gadu laikā tika veikts IT audits, kas nozīmē, ka uzņēmums var nemaz nezināt par savām ievainojamībām. "Tas, kas priecē – vairākums – 72% – uzņēmumu saprot, ka ir jāierobežo darbinieku iespējas instalēt programmatūru uz darba datoriem, kā arī uzņēmumi nebūtu gatavi maksāt izpirkuma maksu krāpniekiem par datu nošifrēšanu (82%). Realitātē gan ir jāņem vērā, ka bieži vien tādās situācijās biznesam nekas cits neatliek, tāpēc par drošību ir jārūpējas laicīgi, nevis pēc tam, kad incidents jau ir noticis," saka Tet galvenais tehnoloģiju direktors Dmitrijs Ņikitins.

"Kopumā testa rezultāti tomēr liecina, ka digitālās drošības tēma ir vēl īsti neapgūta, tāpēc turpināsim izglītot un informēt, īpaši par daudzfaktoru autentifikācijas nozīmību un paroļu korektu lietošanu. Lai pasargātu ikvienu no digitālo krāpnieku uzbrukumiem, aizvien stāstīsim par biežāk izmantotajiem veidiem, kā noziedznieki digitāli mēģina iegūt naudu, datus un citu informāciju," norāda Dmitrijs Ņikitins.

Sociālās iniciatīvas mērķis bija arī aicināt aizdomāties par to, cik daudz digitālajā vidē varam pieļauj nejaušas kļūdas. Piemēram, influenceri Linda Samsonova, Elīza Kupča un Deniss Demčenko, kuri ir populāri satura veidotāji sociālajos tīklos, ar saviem sekotājiem dalījās "digitālajos uzmetienos". Linda atzīst: "Man patika komunicēt par kaut ko tiešām noderīgu. Negaidīju, ka sekotāji būs tik atklāti un labprāt dalījās ar pašu piedzīvoto. Jāatzīst, ka dažus gan nevarēju publicēt, jo cilvēki joprojām kautrējas par pieļautajām kļūdām. Pati tagad noteikti vairāk piedomāju par digitālo drošību ikdienā un esmu pārsteigta, ka pat tuvi draugi līdz šim nebija atzinušies savos "uzmetienos"."

Ieteikumi, pieredzes stāsti, tests, kurā var pārliecināties, cik drošs digitālās satiksmes dalībnieks katrs ir, video lekcija un cita noderīga informācija arī turpmāk pieejama Digitālās drošības ceļvedī

Sociālās iniciatīvas Digitālās drošības ceļvedis informatīvais atbalsts – Delfi, Visual Media un EHR.

[1]  2022. gada 14. jūnija testa rezultāti. Testu iespējams aizpildīt: www.tet.lv/vairak/digitala-drosiba

[2]  2021. gadā no Latvijas iedzīvotājiem dažādās starptautiskās krāpšanas shēmās kibernoziedznieki izkrāpuši ap 14,5 milj. eiro: https://www.tet.lv/par-tet/par-mums/jaunumi/e-pastu-sarakste-domine-surogatepasti-2021-gada-latvijas-iedzivotajiem-izkrapti-14-5-miljoni

[3]  Norstat maija sākumā Tet veiktajā Latvijas iedzīvotāju aptaujā respondenti saka, ka par digitālo drošību atbildīga ir valsts (36%) un interneta pakalpojuma sniedzēji (37%): https://www.tet.lv/par-tet/par-mums/jaunumi/socialaja-iniciativa-digitalas-drosibas-celvedis-aicina-aizsargaties-pret-digitalajiem-uzbrucejiem