Tet apkopotie dati liecina, ka noziedzības uzplaukums digitālajā vidē turpina pieaugt. Šī gada pirmajos piecos mēnešos vairāk nekā puse jeb divas trešdaļas (65%) no visiem interneta pamattīklā sūtītajiem e-pastiem ir bijuši surogātepasti. Ar to palīdzību ļaundari mēdz iegūt saņēmēja kontaktu sarakstu vai gūt kādu citu nelegālu labumu. Tikai trešdaļa bijusi saziņas e-pasti, savukārt 0,4% saturējuši vīrusus. Arī Valsts policijas statistika liecina, ka 2021. gadā no Latvijas iedzīvotājiem dažādās starptautiskās krāpšanas shēmās kibernoziedznieki izkrāpuši ap 14,5 miljoniem eiro, un noziedznieku aktivitāte vērojama arī šogad.

Pēdējo gadu laikā tehnoloģiju attīstības ietekmē cilvēku ikdienā dažādi digitālie rīki un ierīces ienākuši krietni vairāk, nekā bija iepriekš. Digitālo transformāciju var novērot arī noziedzībā. Krāpnieki vairs tik daudz neriskē, mēģinot zagt, piemēram, auto. Tā vienā viņi aplaupa, neizejot no mājas. Arvien biežāk ir novērojams, ka zagļus digitālajā vidē interesē ne tikai nauda, bet arī dažādi dati, piemēram, tālruņa numuri vai e-pastu adreses, caur kurām tālāk var nodarboties ar nelegālo rūpalu.

"Surogātepastu pieaugums šī gada piecos mēnešos ir palielinājies par 19%, sasniedzot 26 miljonus, salīdzinot ar tādu paša laika periodu pagājušajā gadā. Kopējais e-pastu skaits ar vīrusu pielikumiem ir audzis par 38%, jāpiezīmē, ka visi šie e-pasti tika bloķēti. Vērojams, ka šī negatīvā pieauguma tendence turpinās, jo īpaši pēdējā mēneša laikā," stāsta Tet galvenais tehnoloģiju direktors Dmitrijs Ņikitins. "Liela daļa šo surogātepastu satur pikšķerēšanas saites, kas mēģina ievilināt neuzmanīgos vai nepietiekami zinošos. Iespējams, cilvēki pat neatpazīst, ka tā ir krāpniecība un ievada jautāto paroli vai citu informāciju. Tāpēc katram pašam ir jābūt uzmanīgam un jāsargā savi dati, jāveido drošas paroles un jādalās savā pieredzē, ļaujot citiem uzzināt iespējamos krāpšanas veidus."

Lai gan tiesībsargājošās iestādes regulāri brīdina iedzīvotājus par aktuālajām krāpšanām, tiek izgudroti arvien jauni veidi, kā to izdarīt citādāk. Liela daļa krāpšanu tiek paveiktas, izmantojot e-pastu vai sociālo tīklu kontus. "Surogātepasti ir bīstami, jo tie var saturēt ļaunatūru – tos atverot, tiek apdraudēta datorsistēma. Turklāt tajos mēdz būt arī saites uz kredītiestāžu tīmekļvietņu viltojumiem. Pēdējo mēnešu laikā Valsts policijas iecirkņos visā Latvijā saņemti vairāki desmiti iesniegumu no iedzīvotājiem, kuriem izkrāpta nauda, izmantojot viltus internetbanku," stāsta Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieks Ruslans Grigs.

Ņemot vērā, ka šāda veida noziegumus lielākoties īsteno organizētās noziedzības grupas no ārvalstīm, izkrāptās naudas atgūšana ir apgrūtināta un laikietilpīga. Šādos gadījumos tiek īstenota starptautiskā sadarbība, turklāt bieži noziedzīgie grupējumi atrodas ārpus Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tāpēc iedzīvotājiem ir jābūt sevišķi modriem – kritiski jāizvērtē jebkura saņemtā informācija, tostarp e-pastos vai citviet saņemtas vēstules no svešiniekiem, jāpārbauda, vai internetbankas saite, kurās plāno ievadīt savus bankas datus un PIN kodus, pilnībā atbilst oriģinālajai.

Gadījumā, ja krāpnieki noņēmuši naudu no bankas konta, vispirms nekavējoties jāsazinās ar savu banku un pēc tam – jāvēršas ar iesniegumu tuvākajā Valsts policijas iecirknī.

Tas, ka Latvijas sabiedrībai vēl gana daudz jāapgūst, lai prastu stāties pretī krāpniekiem digitālajā vidē, liecina fakts, ka Latvijā tikai 43% iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem ir digitālās pamatprasmes, kas ir zem Eiropas Savienības vidējā rādītāja [1].

Lai informētu un izglītotu, Tet īsteno sociālo iniciatīvu Digitālās drošības ceļvedis. Īpaši izveidotā testā ikviens sabiedrības loceklis un arī biznesā nodarbinātais var novērtēt esošās zināšanas digitālajā satiksmē un atrast ieteikumus ierīču un tajā uzglabāto datu drošībai. Jauniešu auditorijai Tet eksperti kopā ar satura veidotāju Joretu ir izveidojuši video lekciju par to, kā sargāt savu sociālo tīklu kontu, vai atpazīt aizdomīgus e-pastus, sms vai Watsapp ziņas.

Ir drosmīgie – Intars Busulis, Dāvis Valdnieks, Deniss Ševeļovs, Sandija Salaka, Lelde Kovaļova un citi, kuri savas neveiksmes atklāj publiski. Pieredzes stāstus var noskatīties Digitālās drošības ceļvedī

Sociālās iniciatīvas "Digitālās drošības ceļvedis" informatīvais atbalsts – Delfi, Visual Media un EHR.

[1] https://digital-strategy.ec.europa.eu/en/policies/countries-digitisation-performance