Ikvienam būs jāmaina pārvietošanās paradumi

Ikvienam būs jāmaina pārvietošanās paradumi
16/11/2022

Eiroparlaments un Eiropas Savienības dalībvalstis oktobrī vienojās par iekšdedzes dzinēju aizliegumu no 2035. gada. Tas nozīmē, ka tuvākajā desmitgadē pāreja uz “zaļo” mobilitāti  ir neizbēgama. Šobrīd Latvijas transporta sektorā lielāko daļu jeb 83,5% oglekļa dioksīda (CO2) emisiju joprojām rada tieši autotransports, un 86% piesārņojumu veido vieglās automašīnas[1]. Par to, kā veicināt zaļo mobilitāti, attīstot atbilstošu infrastruktūru, diskutēja transporta un ilgtspējas nozares eksperti Tet, Rīgas Tehniskās universitātes un VEFRESH rīkotajā Viedo pilsētu konferencē. 

 

Jāizvirza konkrēti mērķi

 

Latvijas vieglo automobiļu parks 2021. gadā emitēja 2,42 miljonus tonnu CO2 emisiju, kas ir par 2% vairāk nekā 2018. gadā. Ja paradumi un radīto izmešu dinamika būtiski nemainīsies, tad 2027. gadā transporta radītie CO2 izmeši pieaugs vēl par 8,4% salīdzinājumā ar 2018. gadu. Tas nozīmē, ka valsts līmenī nepieciešams izvirzīt konkrētus mērķus un turpināt finanšu atbalsta programmas videi draudzīgu transportlīdzekļu iegādei. “Ir nekavējoties jārīkojas un dramatiski jāmaina esošā piesārņojuma dinamika. Panākt izmešu samazinājumu ir tikai vīzija, tādēļ valsts un pašvaldību līmenī jāizvirza konkrēti un izmērāmi transporta nozares mērķi, lai ievērojami samazinātu radīto vides piesārņojumu. Piemēram, noteikt 2030.g. sasniedzamos mērķus kā elektromobiļu skaitu parkā vai to procentuālo daļu kopējā autoparkā, kā arī individuālo autobraucēju skaitu, ko ir plānots pārsēdināt  uz komfortablu, ātru, paredzamu un izmaksu efektīvu sabiedrisko transportu, mērķtiecīgi veicināt auto koplietošanas risinājumu izmantošanu,” esošo situāciju transporta nozarē komentē Ingus Rūtiņš, CATA padomes loceklis.

 

Diskusijas dalībnieki uzsvēra arī nepieciešamību veidot pārdomātu pilsētvides plānojumu un attīstīt viedo tehnoloģiju informācijas apmaiņas tīklu, tādējādi nodrošinot labāku satiksmes pārvaldību un mazināt iedzīvotāju neefektīvo pārvietošanos. “Stāsts par zaļo mobilitāti nav tikai par iekšdedzes dzinēja auto nomaiņu pret elektriskajiem auto. Jābūvē pilnīgi jaunas sakarības, kas dabīgi mudinās iedzīvotājus mainīt pārvietošanās paradumus. Infrastruktūrai jābūt ērti pieejamai, lai ikvienam rastos izdevīgums un vēlme dot priekšroku sistēmai, ko veido efektīvs sabiedriskais transports, auto koplietošana un mikromobilitātes risinājumi – divriteņi, skrejriteņi,” saka Adriāna Kauliņa, Tet ilgtspējas attīstības direktore.

 

Jālauž mīti par elektromobiļiem

 

Sabiedrībā joprojām valda plaši izplatīts mīts, ka elektromobiļu ražošanas procesā un dzīves cikla laikā radītie CO2 izmeši ir tikpat apjomīgi, cik ražojot auto ar iekšdedzes dzinēju. Lai arī ražošanas procesā elektroauto var saradīt par aptuveni 70% vairāk CO2 izmešu, nekā komplektējot iekšdedzes dzinēja auto, svarīgi ir skatīt automobiļa ilgtspēju tā dzīves cikla laikā. Būtisks CO2 izmešu ietaupījums veidojas tieši elektromobiļa lietošanas laikā. Turklāt Latvijā elektromobiļu uzlādei pieejama tīkla enerģija ar salīdzinoši augstu zaļās enerģijas īpatsvaru. Arī elektroauto bateriju pārstrāde arvien attīstās, un jau šobrīd nav pamata domāt, ka tās tiks noglabātas bīstamo atkritumu poligonos. To sastāvdaļas ir pārāk vērtīgas, lai šāds scenārijs piepildītos. “Vieglā transporta līdzeklis ar iekšdedzes dzinēju 10 gadu dzīves ciklā rada aptuveni 35-40 tonnas CO2 izmešu, savukārt līdzīgs elektromobilis tādā pašā periodā vidēji 15-20 tonnas,” skaidro I.Rūtiņš.

 

Eksperti atzina, ka bieži izskan viedoklis par jaunu elektromobiļu dārdzību, un tos iegādāties spēj tikai iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem. “Tirgū pieejami arvien jauni auto modeļi par demokrātiskām cenām zem 20 000 EUR. Turklāt valsts līdzfinansējumu iespējams izmantot ne tikai jaunu elektromobiļu iegādei, bet arī lietotiem auto modeļiem un lādējamiem (plug-in) hibrīdiem,” skaidro Ansis Valdovskis, Latvenergo Elektrotransporta uzlādes tīkla vadītājs.

 

Trešais izplatītākais mīts ir par elektrouzlādes staciju nepieejamību. Arī šajā ziņā situācija pēdējos gados Latvijā ir krietni mainījusies. “Šobrīd pieejamas jau vairāk nekā 190 publiskās ātrās uzlādes stacijas un to pieejamību ērti var redzēt dažādās mobilās lietotnēs,” uzsver Tālivaldis Vectirāns, Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors, LR Satiksmes ministrija.

 

Sākt ar sevi

 

Izvirzītie mērķi zaļās mobilitātes virzienā ir ambiciozi, tomēr nevar sagaidīt, ka politikas veidotāji bez iedzīvotāju līdzdalības efektīvi samazinās vidē radīto piesārņojumu. Klimata pārmaiņu mazināšana sākas ar katra cilvēka individuālu, apzinātu iesaisti un ikdienas paradumu maiņu. “Lai mainītu pārvietošanās paradumus, pēc savas pieredzes varu ieteikt sākt ar pavisam nelielām izmaiņām, piemēram, reizi nedēļā uz darbu doties nevis ar privāto automašīnu, bet gan ar sabiedrisko transportu. Savukārt vakarā mājup doties, izmantojot koplietošanas auto,” savā pieredzē dalās A. Valdovskis.

 

“Pārmaiņu procesā ir jārēķinās, ka sākotnēji būs neērtības un dažbrīd pat var rasties sajūta, ka jaunais ieradums ir neefektīvs, bet šis posms ir jāpārvar. Līdzīgi, kā dodoties uz sporta zāli. Darbs, ko ieguldīsi treniņos, rezultēsies veselībā un vispārējā fiziskā sagatavotībā tikai ilgtermiņā,” iedrošina  A. Kauliņa.

 

Rezumējot, elektromobilitātei ir būtiska loma gan klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanā, gan viedas pilsētas ekosistēmas attīstībā. Tā iespējos datos balstītu transporta pārvaldību un enerģijas balansēšanu ēkas, kvartāla un pilsētas līmenī, kas, savukārt, tiešā viedā ietekmēs dzīves kvalitāti Latvijā, kas ir svarīgi ikvienam valsts iedzīvotājam un viesim.

 

[1] Avots: https://lvportals.lv/norises/329557-transporta-zalinasana-vai-plani-laus-sasniegt-merkus-2021