Krāpnieki neguļ: kā pasargāt sevi?
Mēs bieži domājam, ka krāpniecība notiek ar citiem. Ka “es jau nu gan neuzķeršos”. Taču realitātē krāpnieki kļūst arvien gudrāki, pārliecinošāki un psiholoģiski veiklāki. Krāpnieku mērķis gadu gaitā nav mainījies — iegūt svešu naudu. Mainījušās ir tikai metodes, un tās kļuvušas tik pārliecinošas, ka dažreiz pietiek ar vienu neapdomīgu klikšķi.
Šodien krāpniecība vairs nav tikai aizdomīgs e-pasts no “Nigērijas prinča”. Krāpnieki izmanto sociālos tīklus, mākslīgo intelektu, viltotas mājaslapas un pat uzņēmumu vārdus, kuriem uzticamies ikdienā. Tāpēc ir vērts zināt, kā šīs shēmas darbojas un kā sevi pasargāt.
Kopsavilkums:
• Krāpšana kļūst arvien pārliecinošāka un izplatītāka.
• Izplatīti veidi: investīcijas, romantika, viltus rēķini, zvani, SMS, pikšķerēšana.
• Mērķis: iegūt naudu un personas datus.
• Biežas pazīmes: steidzināšana, bailes, aizdomīgi piedāvājumi.
• Pirms rīkoties — apstājies un pārbaudi informāciju.
• Papildus drošībai pieejama arī kiberrisku apdrošināšana.
Populārākie krāpšanas veidi
Investīciju krāpšana
Sociālajos tīklos vai reklāmās tiek piedāvāts “unikāls ieguldījums” ar neticami lielu peļņu īsā laikā. Nereti viss izskatās profesionāli — grafiki, atsauksmes, pat “brokeri”, kas zvana un pārliecina. Patiesībā tās ir viltus platformas, kuras izveidojuši paši krāpnieki.
Ja piedāvājums izklausās pārāk labs, lai būtu patiess, visticamāk — tas tāds arī ir.
Romantiskā krāpšana
Šis ir viens no emocionāli smagākajiem krāpšanas veidiem. Sociālajos tīklos vai iepazīšanās platformās cilvēks iegūst tavu uzticību, veido šķietami sirsnīgas attiecības un pēc kāda laika sāk lūgt naudu. Bieži tiek stāstīti dramatiski dzīves stāsti — slimības, avārijas, iestrēgšana ārzemēs.
Dažreiz tiek lūgts nosūtīt arī privātas fotogrāfijas vai personīgu informāciju, ko vēlāk izmanto šantāžai.
Viltus rēķini
E-pastā pienāk rēķins par pakalpojumu vai preci, ko patiesībā nemaz neesi pasūtījis. Krāpnieki cer, ka steigā vai neuzmanības dēļ cilvēks vienkārši samaksās. Šādi e-pasti bieži izskatās ļoti pārliecinoši — ar logotipiem, rekvizītiem un “oficiālu” noformējumu.
Krāpnieciski telefona zvani
Zvans no “bankas”, “policijas” vai “drošības dienesta” var izklausīties ļoti pārliecinoši. Tev stāsta par aizdomīgu darījumu, uzlauztu kontu vai steidzamu problēmu. Sarunas laikā cilvēku cenšas nobiedēt un piespiest rīkoties nekavējoties.
Īpaši svarīgi atcerēties — banka nekad nelūgs atklāt Smart-ID kodus, internetbankas paroles vai kartes drošības kodu.
Krāpnieciskas īsziņas
Īsziņās bieži tiek izmantots steidzamības princips: “Sūtījums aizturēts”, “Nepieciešams apstiprināt maksājumu”, “Konts tiks bloķēts”. Ziņā pievienotā saite aizved uz viltus mājaslapu, kas vizuāli var būt gandrīz identiska īstajai internetbankai vai uzņēmuma vietnei.
Diemžēl ievadītie dati uzreiz nonāk pie krāpniekiem.
Pikšķerēšana
Īsziņās bieži tiek izmantots steidzamības princips: “Pikšķerēšana jeb “phishing” joprojām ir viens no izplatītākajiem krāpšanas veidiem. E-pasti tiek veidoti labi zināmu uzņēmumu vārdā, izmantojot logotipus un dizainu, kas rada uzticību. Cilvēku aicina “steidzami” apstiprināt datus, samaksāt rēķinu vai atjaunot piekļuvi kontam.
Tieši steidzināšana ir viens no galvenajiem signāliem, ka kaut kas nav kārtībā.
Kredītu krāpšana
Īsziņās bieži tiek izmantots steidzamības princips: “Tiek piedāvāts ļoti izdevīgs aizdevums ar minimālām prasībām. Taču pirms naudas saņemšanas tiek prasīts samaksāt “komisiju”, “notāra maksu” vai “apdrošināšanu”. Kad maksājums veikts — aizdevējs pazūd.
Loteriju krāpšana
Ziņa par lielu laimestu var šķist aizraujoša, īpaši, ja izmantots kāda populāra uzņēmuma nosaukums. Taču ir viens vienkāršs jautājums — vai tu vispār piedalījies loterijā?
Krāpnieki bieži pievieno saites un lūdz ievadīt personas vai bankas datus. Dažreiz pat prasa samaksāt “nodokli” vai “pārskaitījuma maksu”, lai it kā saņemtu laimestu.
Ko patiesībā vēlas krāpnieki?
Lielākoties — tavu naudu. Taču ne tikai.
Krāpniekiem interesē arī tava personīgā informācija: internetbankas piekļuves dati, Smart-ID kodi, kartes informācija, personas kods un citi dati, kurus vēlāk var izmantot jauniem noziegumiem. Pat ja kontā nav lielu uzkrājumu, tavā vārdā iespējams noformēt kredītus vai aizņēmumus.
Tieši tāpēc kiberdrošība nav tikai “IT cilvēku problēma”. Tā ir ikdienas drošība mums visiem.
Kā atpazīt krāpnieku?
Lai arī krāpšanas veidi atšķiras, tiem gandrīz vienmēr ir kopīgas pazīmes:
• tevi steidzina;
• rada stresu vai bailes;
• sola neticami lielu ieguvumu;
• lūdz ievadīt sensitīvu informāciju;
• aicina klikšķināt uz saitēm;
• komunikācijā bieži ir gramatikas kļūdas vai dīvains formulējums.
Pirms klikšķini uz saites vai ievadi savus datus, vienmēr apstājies un pārdomā:
• Vai šis piedāvājums tiešām ir loģisks?
• Vai uzņēmuma e-pasta adrese ir īsta?
• Vai es uzticētu šo informāciju svešiniekam uz ielas?
Dažreiz tieši šīs dažas sekundes var pasargāt no ļoti nepatīkamām sekām.
Tet vārdā izmantoti krāpšanas mēģinājumi
Krāpnieki bieži izmanto sabiedrībā zināmu uzņēmumu vārdus, lai radītu uzticību. Arī Tet vārdā ir izplatīti pikšķerēšanas e-pasti, kuros cilvēkiem tika solīta, piemēram, 250 EUR naudas atmaksa. Lai to saņemtu, cilvēki tika aicināti spiest uz saites autorizējoties “klientu portālā” un ievadīt savus datus.
Šādos gadījumos svarīgi nesteigties un vienmēr pārbaudīt informāciju oficiālajos kanālos. Ja rodas kaut mazākās šaubas — sazinies ar uzņēmumu tieši.
Aizsardzība pret finanšu zaudējumiem
Kiberdrošība šodien vairs nav tikai piesardzība internetā — tā ir arī finansiāla drošība. Un statistika diemžēl ir satraucoša. 2025. gadā Latvijas iedzīvotājiem krāpnieki izkrāpa vairāk nekā 23,7 miljonus eiro, un neskatoties uz policijas novērstajiem noziegumiem, šī summa turpina pieaugt.
Tieši tāpēc arvien vairāk cilvēku izvēlas ne tikai būt uzmanīgi, bet arī papildus sevi pasargāt.
Tet sadarbībā ar BTA piedāvā kiberrisku apdrošināšanu, kas palīdz pasargāt sevi un savus tuviniekus no finansiāliem zaudējumiem dažādu krāpšanas gadījumu laikā. Apdrošināšana darbojas 24 stundas diennaktī visā pasaulē un attiecas ne tikai uz tevi, bet arī uz laulāto vai kopdzīves partneri un bērniem līdz 18 gadu vecumam.
Krāpnieciska notikuma gadījumā tiek segti zaudējumi līdz pat 5000 EUR gadā ar pašrisku 50 EUR. Pakalpojuma izmaksas ir tikai 2,50 EUR mēnesī, un viss, kas nepieciešams — vienreiz apstiprināt līgumu. Turklāt pakalpojumu vari pārtraukt jebkurā laikā.
Mēs visi ikdienā lietojam internetbanku, sociālos tīklus un dažādas digitālās platformas, tāpēc pilnībā izvairīties no kiberriskiem kļūst arvien grūtāk. Tieši tāpēc svarīgi ir ne tikai būt uzmanīgam, bet arī zināt, ka neparedzētās situācijās tev ir papildu drošības spilvens.
Jo reizēm pietiek ar vienu neapdomīgu klikšķi, lai sekas būtu ļoti reālas. Drošība sākas nevis ar tehnoloģijām, bet ar cilvēka spēju apstāties, padomāt un nepasteigties. Un tieši tādos brīžos drošības sajūta kļūst īpaši svarīga.
Tavs Tet eksperts 😉
← Atpakaļ
