Ikvienam

Lai informācija vienmēr drošībā

Foto, video un dokumentu glabāšana mākonī ir viens no mūsdienīgākajiem un efektīvākajiem datu uzglabāšanas veidiem, bet tas prasa īpašu uzmanīgu tā drošības izvērtēšanu, kā arī pareizu un drošu tā izmantošanu.

 

- Mākonī jeb internetā saglabātajiem datiem piekļuvi atļauj tikai savām ierīcēm un pazīstamiem cilvēkiem. - Neizmanto publiski pieejamu, ar paroli neaizsargātu Wi-Fi, lai augšupielādētu failus – foto, video, dokumentus – savā datu mākonī.
- Foto, video un dokumentus pārsūtot un uzglabājot, izmanto datu šifrēšanu**.
- Mākoņu pakalpojuma piekļuvei centies izmantot sarežģītas paroles vai labāk multi faktoru autentifikāciju. Kas tā ir? Multi faktoru autentifikācija – pakalpojumu sniedzēji (arī Facebook, Instagram, Gmail, TikTok) papildu drošībai piedāvā izmantot multi faktoru autentifikāciju, kas nozīmē, ka būs jāapstiprina sava identitāte divos dažādos veidos, piemēram – ievadot paroli un kodu, ko automātiski saņemsi īsziņā. Pārliecinies pie biežāk izmantoto lietotņu drošības iestatījumiem, vai ir šāda iespēja un aktivizējiet to.
- Parūpējies par svarīgākās informācijas kopijām, lai izvairītos no datu zaudēšanas vīrusa vai datora, telefona vai citas ierīces bojāejas dēļ.

 

*Viens no biežāk izmantotajiem datu mākoņiem ir drive.google.com.

 

**Datu šifrēšana – failu, ziņu, epastu u.c. datu apstrādes process, kurā tiek nodrošināts, ka datus nevar nolasīt, ja saņēmējam nav atbilstoša “atslēga” datu aplūkošanai. Datu šifrēšana ir drošs veids, kā pasargāt konfidenciālu informāciju. Arī šai funkcijai viens no biežāk izmantotajiem bezmaksas rīkiem ikdienas vajadzībām ir drive.google.com. Eksperti iesaka izmantot dokumentu šifrēšanu, ko var iespējot google docs vai MS word. Bieži lietotnēs jau ir iekļauta datu šifrēšana, piemēram, internetbanku vai saziņas lietotnēs Whatsapp un Signal dati tiek šifrēti automātiski. To var pārbaudīt katras lietotnes iestatījumos. Ja vēlaties šifrēt savus privātos vai ar konkrētu grupu koplietotus failus, var izmantot speciālas lietotnes, piemēram, FolderLock, AxCrypt.

Krāpnieki nesnauž

Noziegumi digitālajā vidē notiek arvien biežāk, tādēļ īpaši svarīgi prast sevi no tiem pasargāt. Galvenais – droši aizsargāta ierīce, faili, kritiska informācijas izvērtēšana un regulāra pārskatīšana.

 

- Nelieto vienu paroli dažādās vietās un skaties, lai tā nesatur personisko informāciju (personas kodu, vārdu utt.).
- Kritiski izvērtē jebkuru ziņu no nepazīstamiem cilvēkiem un never vaļā viņu atsūtītās saites un failus*.
- Ja esi saskāries ar aizdomīgām darbībām – telefona zvani, vēstules sociālajos medijos – ziņo atbildīgajām iestādēm.
- Vienmēr labāk vispirms pajautā, vai sūtītājs tiešām ir apzināti ko atsūtījis un tikai tad atver attiecīgo saiti.
- Regulāri maini paroles.
- Regulāri pārbaudi kādām lietotnēm ir piesaistīti automātiskie maksājumi un pārliecinies par to aktualitāti.
- Rūpīgi izvērtē neskaidras, neparastas ziņas, ko saņem sociālajos medijos – labāk būt aizdomīgam, nekā tikt apkrāptam. Ja nevari noskaidrot cilvēka personību, tas noteikti ir signāls ziņai neuzticēties. Ja esi šaubīgs, jautā padomu kādam tuviniekam vai kolēģim.

 

Kur man ziņot, ja ir aizdomas par krāpniecību internetā?
- Gadījumos, ja ir notikusi krāpšana, var vērsties ar iesniegumu tuvākajā Valsts policijas iecirknī vai iesniegt to elektroniski portālā Latvija.lv.
- Savukārt, ja ir aizdomas par dažādām nelikumīgām darbībām interneta vidē, tad var ziņot policijai mobilajā lietotnē Mana Drošība.

 

*Ja saņem vēstuli no nepazīstama sūtītāja, ja vēstule ir angļu valodā, tās saturā ir naudas pieprasījums vai kāda viltus ziņa par kādu tavu radinieku, kurš nonācis nelaimē, visticamāk tā ir krāpniecība.

Lieto citu ierīces droši

Ikdienā drošāk izvēlēties savu personisko ierīci, bet, ja nepieciešams izmantot publiski pieejamu datoru, īpaša uzmanība jāpievērš savai datu drošībai – nesaglabāt paroles vai personiskos failus.

 

- Nekad nesaglabā savu lietotājvārdu vai paroli, izmantojot citu personu vai publiski pieejamu datoru.
- Neizmanto īpaši sensitīvas lietotnes, piemēram, internetbanku, no publiski pieejamām ierīcēm.
- Vienmēr pārliecinies, ka neatstāj atvērtu profilu sociālā medijā vai citā lietotnē un izdzēs lejupielādētos failus.

Viedierīču drošība

Ik dienu izmantojam vairākas ierīces, kas nereti ir savienotas, tādēļ par to drošību jārūpējas īpaši. Lai, pat ja hakeriem izdodas piekļūt kādai no tām, citās esošie dati arvien paliek drošībā.

 

- Regulāri atjaunini savas ierīces, tajās esošās programmatūras un aplikācijas.
- Izmanto antivīrusu programmas un drošas paroles.
- Ja ierīce ļauj, izmanto biometrisko aizsardzību – tālruņa atbloķēšanu ar pirksta nospiedumu vai sejas atpazīšanu.
- Mājas interneta tīklam ļauj piekļūt tikai pazīstamām personām un personiskajām ierīcēm.
- Izmanto gudrās viedierīces (piemēram, irobotus, meteo stacijas, viedpulksteņus, viedos sildītājus u.c.,) tikai privātajā tīklā.
- Ja izmanto gudro iekārtu savienojamību ar internetu (lietu internets jeb IoT), ierīces regulāri atjaunini un veido tām garas paroles ar dažādiem simboliem, izmanto multi faktoru autentifikāciju, piemēram, ar īsziņas vai lietotnes apstiprinājumu.
- Regulāri viedierīces iestatījumos pārskati lietotnēm piešķirtās atļaujas – bez vajadzības neapstiprini piekļuvi kontaktiem, kamerai, atrašanās vietai vai foto attēlu galerijai.
- Dažas no populārākajām bezmaksas antivīrusa programmām ir, piemēram, Eset, McAfee, Avast, savukārt bieži izmantotas maksas antivīrusa programmas piedāvā Eset, Norton un Bitdefender.

 

Lietu internets – gudro iekārtu savienojamība ar internetu.

Drošas e-pasta sarakstes

E-pastu bieži izmanto krāpnieki, mēģinot piekļūt privātiem datiem, lai pēc tam mēģinātu izspiest no tevis naudu. Lai nenokļūtu šādā situācijā, ir svarīgi būt piesardzīgam.

 

- Never vaļā aizdomīgas vēstules un failus no nepazīstamiem sūtītājiem un dīvainām e-pasta adresēm.
- Saņemot aizdomīgu e-pastu no paziņas, pārliecinies, vai tā saturs ir drošs, sazinoties ar citu kanālu palīdzību.
- Izmanto antivīrusa programmu, kas veic e-pasta vīrusu pārbaudi.
- Vienmēr uzmanīgi izlasi vēstules saturu un neklikšķini uz saitēm e-pastā, ja nezini, kur tās ved.
- Uzmanies no pikšķerēšanas*, kad krāpnieki uzdodas par uzticamu organizāciju vai draugu, viltus ceļā iegūstot konfidenciālus datus. Pikšķerēšanas pazīmes ir aizdomīgi e-pasti, neatpazīstamas, nestandarta sūtītāja adreses, e-pasta saturs ar mērķi radīt steidzamības sajūtu.
- Ja vēstule ir no nezināma sūtītāja, esi īpaši piesardzīgs attiecībā uz to pielikumiem – never vaļā, pat, ja tas ir elektroniskais dokuments, piemēram, .edoc, jo arī tas var saturēt vīrusu.
- Dažas no populārākajām bezmaksas antivīrusa programmām ir, piemēram, Eset, McAfee, Avast, savukārt bieži izmantotas maksas antivīrusa programmas piedāvā Eset, Norton un Bitdefender.

 

*Pikšķerēšana – e-pasta krāpniecības veids, kas mudina saņēmēju veikt darbības, kas pašam kaitē, piemēram, nospiest uz kādas saites, atklāt paroli vai atvērt inficētu e-pasta pielikumu, ar ko var nozagt personīgo informāciju vai inficēt ierīci.

Strādā attālināti droši

Attālinātā darba apjoma pieaugums radījis labvēlīgu augsni visu veidu krāpniecībai, kas var ietekmēt gan tevi, gan tavu darba vietu. Nepadari sevi vai uzņēmumu par vieglu mērķi krāpniekiem.

 

- Regulāri maini paroles, lai piekļūtu gan darba videi, gan privātajiem kontiem.
- Vienmēr pārliecinies, ka paroli ievadi pareizā vietnē un adreses logā ir īstā www adrese.
- Attālinātām darba sesijām izmanto multi faktoru autentifikāciju.
- Izveido garu Wi-Fi paroli, izmantojot dažādus simbolus.
- Ja pieslēdzies darba vietas tīklam ar publisko vai neaizsargātu mājas Wi-Fi tīklu, izmanto VPN (Virtuālo privāto tīklu)*.

 

*VPN – Virtuālais privātais tīkls ļauj veidot privātu savienojumu, izmantojot publiskā tīkla infrastruktūru un aizsargājot tavas darbības un informāciju. Datorā VPN iespējams iestatīt lielākajā daļā antivīrusu programmatūrās. Savukārt, lai pieslēgtu VPN savā mobilajā tālrunī, var izmantot kādu no tam domātajām lietotnēm (KeepSolid, TurboVPN u.c.) – to lejupielādējot un aktivizējot, varēsi izmantot internetu, neatklājot savu privāto IP adresi.

Drošs Wi-Fi tīkls

Pieaugot ierīču skaitam, kas savienotas ar Wi-Fi tīklu, ir svarīgi rūpēties par tā drošību un pareiziem uzstādījumiem. Tas ļaus izvairīties no drošības riskiem un uzlabot kopējo bezvadu tīkla drošību.

 

- Vienmēr nomaini noklusējuma paroles Wi-Fi rūterī, izveidojot garu paroli ar dažādiem simboliem.
- Ja neesi pārliecināts, ka Wi-Fi tīkls ir aizsargāts, to neizmanto , īpaši, ja strādā ar būtisku informāciju, piemēram, izmanto internetbanku.
- Ja iespējams, izmanto VPN pieslēgumu – tas aizsargās no datu pārtveršanas.
- Savā Wi-Fi ierīcē iestati ierobežotu iekārtu pieslēgšanos interneta tīklam, ieslēdzot MAC filtrēšanu, kas tavam Wi-Fi tīklam ļaus pieslēgties tikai noteiktām ierīcēm, kuras būsi izvēlējies tu. Sīkāk par to var meklēt konkrētās Wi-Fi iekārtas instrukcijā.
- Izvēlies unikālu Wi-Fi tīkla nosaukumu un ieslēdz ugunsmūra funkciju. Sīkāk par to, kā to izdarīt, var meklēt konkrētās Wi-Fi iekārtas instrukcijā.
- Šifrē Wi-Fi datu pārraidi, izmantojot WPA2, WPA3 drošības standartus – lai pasargātu sevi no nelikumīgām darbībām, kurām par pamatu var tikt izmantota datu pārraide Wi-Fi tīklā. Sīkāk par to, kā izmantot šos drošības standartus, meklēt konkrētās Wi-Fi iekārtas instrukcijā.

Dažādas ierīces – drošāk

Darbs no mājām ir nojaucis robežu starp darbu un privāto dzīvi, bet drošāk būs tos nošķirt ar atsevišķām iekārtām.

 

- Ja iespējams, nekad neizmanto vienu datoru gan darba, gan privātām vajadzībām.
- Dators būs pilnvērtīgi aizsargāts, ja izmantosi maksas antivīrusu programmas, bet pamatfunkcijas veic arī licencēti bezmaksas rīki.
- Neinstalē nezināmas lietotnes, vai tādas, ko saņem no nezināmiem e-pastiem un regulāri izdzēs liekās lietotnes.
- Rūpējies, lai gan darba, gan privātais dators tiek regulāri atjaunināts, tajā skaitā arī pārlūkprogramma.
- Darba datorā neinstalē programmatūru bez saskaņošanas ar uzņēmuma IT, ievēro konfidencialitātes politiku.
- Neglabā privāto informāciju darba datorā un nesinhronizē datus starp privāto un darba ierīci. Piemēram, ja darba datorā esi ielogojies no sava Gmail konta un pēc e-pastu apskats no tā neizlogojies, darba devējs varēs fiksēt visu, ko tu meklē Google arī ārpus darba laika, kādus YouTube video skaties un kādas ir tavas intereses un izklaides.

Paroļu drošība

Droša parole ir tavs stiprākais aizsargs virtuālajā vidē, kā arī pasargā tavas ierīces.

 

- Droša parole ietver vismaz 8 rakstzīmes, kurās iekļauti lielie un mazie burti, cipari un simboli.
- Par paroles pamatu nekad neizvēlies informāciju, kas saistīta ar taviem personas datiem.
- Nekad ar nevienu nedalies ar savām parolēm.
- Atjauno savas paroles ik pa 3 mēnešiem.
- Nepieraksti savas paroles fiziskā formātā (blociņā, telefonā u.c.). Ja vēlies piefiksēt paroles, to iespējams izdarīt speciāli veidotos paroļu pārvaldītājos, bet visdrošāk parolēm ir izmantot paša izdomātu formulu, kuru zini tikai tu.