Par mums Uzņēmumiem
Televīzija
Internets
Veikals
Mans konts
Vairāk

Seriāla Černobiļa panākumu pamatā – emocionālā piesaiste un vizuālie efekti

cernobila 2x

Reti kurš vēl nav dzirdējis par jaunāko HBO kulta mini seriālu Černobiļa, kas jau izpelnījusies skatītāju un kritiķu sajūsmu par detalizēto un dokumentālo vides atspoguļojumu. Gan vizuālie efekti - tumšs vizuālais tonis, skaņas dizains, gan Latvijas iedzīvotāju piesaiste stāstam un tā emocionālais spriegums ir seriāla panākuma atslēga, Helio, kas seriālu piedāvā Latvijas skatītājiem, atzīst Latvijas kino industrijas pārstāvji.

Skaņa un vizuālais noformējums, kas rada izolētu nolemtības sajūtu

“Seriālā autentiski tiek atainota PSRS, kas par spīti angliski runājošiem aktieriem, rada ļoti ticamas sajūtas. Visas vietas un to vides, kur notiek darbība, ir ļoti ticamas un arī ne tik patīkamas atmiņas raisošas – nolaidība, netīrība un, pats galvenais - iekārta, kas pāri visam cenšas saglabāt sevi, nedomājot par sekām, Černobiļas tēma un vēsture ir Latvijai tuva,” par to, kāpēc vietējiem skatītājiem seriāls Černobiļa” ir tik ievelkošs, komentē režisors Reinis Traidās.

Runājot par tehniskajiem paņēmieniem, veidojot seriāla noskaņu, Reinis uzsver, ka vizuālais tonis ir ļoti tumšs un bezcerīgs, kas arī ļoti labi atspoguļo to visu notikumu būtību un situāciju. Scenārija piezemētība, parādot dažu cilvēku cīņu pret PSRS vējdzirnavām, ir lieliski atainota, notikumi nav sasteigti, tie ir gandrīz dokumentāli. Kinematogrāfiski interesanti attēlots vizuālais noformējums, kā arī skaņas dizains ir augstā kino līmenī. Tas viss kopā rada tieši to izolēto un nolemto sajūtu, ar kādu daudziem šeit asociējās PSRS laiks.

Emocionāli spēcīgs seriāls 

Sociālajos tīklos piecu sēriju seriāls Černobiļa izraisījis emocionālu atsauksmju vilni, sākot no pārdzīvotās sajūtu gammas, skatoties to, līdz pat šaubām, vai tiešām būs tik labs, kā sola apkārtējie. Tomēr noskatīšanos nenožēlos neviens, jo seriāla vērtējums starptautiskajā IMDB reitingā šobrīd ir 9,6 balles no iespējamām 10, pārsniedzot tādus pasaules kulta seriālus, kā Game of Thrones un Breaking Bad.

Arī viens no Latvijas izklaides industrijas zināmākajiem pārstāvjiem, Lauris Reiniks par seriālu saka, ka tas ir pēdējā laika emocionāli spēcīgākais seriāls, ko redzējis. “Tā lielākā vērtība ir tas, ka viss balstīts uz patiesiem notikumiem un cilvēkstāstiem. Par to, ko mēs padomju gados līdz galam arī nezinājām. Lieliski aktieri, reāls padomju laiku, cilvēku un vides atainojums liek izjust un šausmās sekot līdzi šim stāstam,” saka Lauris Reiniks.

Tikai ar augsto kinematogrāfisko sniegumu vien šādu skatītāju teju vienbalsīgu sajūsmu nav iespējams panākt, ļoti lielu lomu tieši vietējo skatītāju interesei par seriālu noteikti veido arī piesaiste šiem notikumiem. Kā atzīst Reinis, “Tomēr šajā darbā tas nav tikai filmas mākslinieciskais aspekts, kas uzrunā skatītājus Latvijā. Lielāko lomu spēlē tieši tuvums šiem notikumiem, dažu vecāka gada gājuma cilvēku atmiņas par šo laiku un, galu galā, arī aizraujošs, vizuāls atstāsts par to, kas un kādēļ notika. Tas ļauj arī jaunākām paaudzēm gūt labu ieskatu šajā vēstures periodā.”

Atceroties bērnību

Latvijas skatītāju interesi veido ne tikai pats notikums, bet arī detalizēti izveidotā padomju vide - sākot ar raga brillēm, ko liela daļa skatītāju droši vien miglaini atceras saviem vecvecākiem, līdz pat atkritumu spainim un kaķim dotajām ēdienu paliekām, nevis speciālai kaķu barībai. Tāpat gados vecākiem skatītājiem nostalģiju noteikti rada sērijās redzamie RAF ražotie mikroautobusi vai VEF radio aparāts. Turklāt liela daļa sižeta filmēta tepat kaimiņos, Lietuvā, Ignalinas AES un dzīvojamā masīvā Viļņā, kas pārtapa par Ukrainas pilsētu Pripjatu, kas atradās četrus kilometrus no Černobiļas AES. Skatoties to, šķiet, ka ainas no pilsētas varētu būt filmētas ne vienā vien Rīgas mikrorajonā. Filmas augsto detalizācijas pakāpi un rekvizītu atbilstību uzsver kritiķi gan pasaulē, gan Latvijā.

Daudzsēriju filmu Černobiļa maija sākumā sāka demonstrēt kanālā HBO, un tā piecās sērijās stāsta par sprādzienu un ugunsgrēku Černobiļas AES 1986. gada pavasarī. Katra sērija arī latviešu valodā ir redzama lietotnē Shortcut, kas pieejama arī Helio iTV lietotājiem. Šobrīd tur skatītājiem iespējams noskatīties pirmās četras sērijas, lai sagatavotos daudzsēriju filmas noslēguma sērijai, kas pie skatītājiem nonāks jau otrdien.

Apkopotas sociālo tīklu lietotāju atsauksmes par daudzsēriju filmu Černobiļa var redzēt šeit:

Publicēts 2019. gada 4. jūnijā

Rīkos vasaras meistarklases tiem, kas grib strādāt jaunajās profesijās

VienmerJauns 10062019

Roboti un mākslīgais intelekts tiešām aizstās daļu no esošajām darbavietām, taču Latvijas darba tirgū jau tagad akūti nepieciešami jauno profesiju pārstāvji, tā atzīst eksperti. Robotu treneri, lielo datu zinātnieki, lietotāju pieredzes dizaineri un daudzas citas jaunās profesijas arvien vairāk nepieciešamas darba tirgū. Taču arī katram strādājošajam ir jādomā, kā attīstīt savas zināšanas un ko mācīties tālāk. Tet sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru šovasar rīko pirmo publisko bezmaksas meistarklašu sēriju #VienmērJauns, kas domātas visiem strādājošajiem, lai iepazīstinātu ar jaunajām prasmēm, piemēram, algoritmiskā domāšana, pakalpojumu plānošana, radošu risinājumu meklēšana, čatbotu trenēšana.

 

Nevis karjera mūža garumā, bet nepārtraukta pielāgošanās darba tirgum

“Bijām pieraduši uzskatīt, ka laba karjera tā ir profesija mūža garumā un nepārtraukts kāpiens augšup. Tā vairs nebūs. Jāpieņem, ka lielu daļu līdzšinējo rutīnas darbu aizstās roboti, bet demogrāfijas izmaiņu dēļ mums darba tirgū visiem nāksies strādāt 50 gadus. Tas nozīmē, ka dzīves laikā, iespējams, vismaz 3-4 reizes nāksies mainīt profesiju un nepārtraukti apgūt jaunas prasmes. Turklāt mācīties jāsāk jau tagad, nevis sagaidot brīdi, kad esi ārā no darba tirgus," norāda Tet personāla vadības direktore Ingrīda Rone. "Pārmaiņas ir straujas. Jauno profesiju pārstāvji ienākuši Latvijas uzņēmumos pēdējo divu gadu laikā. Tet ir jaunas darba vietas robotu treneriem, lielo datu zinātniekiem, IT datu arhitektiem, scrum komandas kapteiņiem un tamlīdzīgi. Taču mēs meklējam cilvēkus, kas ne tikai ir apguvuši šīs jaunās profesionālās zināšanas (hard-skills), bet tādus, kam ir personība ir orientēta uz nepārtrauktu izaugsmi, spēju mācīties un apgūt jaunas lietas visa darba mūža garumā," viņa turpina. 

 Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Evita Simsone: "Informācijas tehnoloģijas maina ne vien ierīces, ko izmantojam darbā, bet darbavietas vidi kopumā, maina veidu, kādā savstarpēji sastrādājamies un sadarbojamies. Šobrīd jārēķinās ar jaunu realitāti darbavietās. Tehnoloģiska revolūcija ievieš fundamentālas pārmaiņas darba kultūrā un organizāciju vidē, taču uzmanības centrā joprojām ir darbinieks, indivīds kā svarīgākais resurss. Aizvien biežāk darba devējiem ir jāatbild uz jautājumiem – cik lielā mērā ir jāiegulda darbiniekos, cik – tehnoloģijās un kā sekmēt sadarbspēju ar tehnoloģijām. Noteicošais faktors, lai indivīds būtu vienmēr pieprasīts darba tirgū, ir nepārtraukta prasmju pilnveide. Svarīgas ir arī kolektīvās prasmes - sadarboties un izprast citus."

 

Kas jāapgūst, lai darba tirgū būtu #VienmērJauns?

Lai palīdzētu adaptēties mainīgajiem darba tirgus apstākļiem, Tet kopā ar Nodarbinātības valsts aģentūru uzsāk jaunu inciatīvu #VienmērJauns. Tās mērķis iepazīstināt gan ar jaunajām profesijām, kas šobrīd kļūst pieprasītas Latvijas uzņēmumos, gan arī par profesionālajām prasmēm un personības iemaņām, lai būtu vienmēr pieprasīts darba tirgū. Meistarklases domātas gan jau strādājošajiem, gan arī jauniešiem, kas vēl tikai domā par savas profesijas izvēli.

#VienmērJauns meistarklases būs bezmaksas, publiski pieejamas interesentiem, un tajās tiks apskatītas tādas prasmes kā algoritmiskā domāšana, programmēšanas pamati, radošu risinājumu meklēšana, čatbotu radīšana un apmācība, lietotāju pieredzes analītika un citas.  

Pirmā #VienmērJauns meistarklase Kā radīt aplikāciju vai mājaslapu, kas cilvēkiem būs ērta? notika 10. jūnijā un tās dalībnieki iepazina un izmēģināja Service blueprint jeb pakalpojumu plānošanas metodi. Nākamā, par radošu lēmumu pieņemšanu, plānota 20. jūnijā, 4. jūlijā - algoritmiskā domāšana, savukārt 18. jūlijā par čatbotu radīšanu un apmācību.

Visu aktuālo informāciju par meistarklasēm var redzēt Tet Facebook lapā

Publicēts 2019. gada 10. jūnijā